PARTIKAS MIKROBIOLOGIJA - PowerPoint PPT Presentation

slide1 l.
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
PARTIKAS MIKROBIOLOGIJA PowerPoint Presentation
PARTIKAS MIKROBIOLOGIJA

play fullscreen
1 / 49
Download Presentation
melinda-crawford
Views
Download Presentation

PARTIKAS MIKROBIOLOGIJA

Presentation Transcript

  1. PĀRTIKASMIKROBIOLOĢIJA II daļaLU Bioloģijas fakultātes maģistrantiem Dr. biol., doc.Vizma Nikolajeva Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra

  2. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūts “BIOR” • Centrālās laboratorijas Rīgā: • Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorija • Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorija • Medicīnas mikrobioloģijas laboratorija • Reģionālās laboratorijas ar paraugu pieņemšanas kabinetiem: • Vidzemes reģionālā laboratorija Valmierā • Kurzemes reģionālā laboratorija Liepājā • Latgales reģionālā laboratorija Daugavpilī

  3. Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijasstruktūrvienības • Instrumentālo analīžu nodaļa • Ķīmijas nodaļa • Mikrobioloģijas un parazitoloģijas nodaļa • Paraugu pieņemšanas nodaļa

  4. MK 2010. gada 20. jūlija Noteikumi Nr. 642“Noteikumi par profesionālo darbību ierobežojošo infekcijas slimību sarakstu”(www.likumi.lv) Pārtikas un dzeramā ūdens apritē iesaistītās personas nedrīkst būt inficējušās, kā arī nedrīkst būt slimību izraisītāju nēsātājas šādām slimībām: A un E hepatīts, akūtas zarnu infekcijas slimības, paratīfs, salmoneloze, šigeloze, vēdertīfs, kā arī ar plaušu tuberkulozi, ārpusplaušu tuberkulozi ar fistulām vai mikobaktēriju izdalīšanu ar urīnu, ar jebkuru ādas un gļotādu slimību ar sastrutojumiem, pustulām, čūlām, fistulām atklātās ķermeņa daļās, ar difteriju vai ir tās izraisītāja nēsātāji.

  5. GRAUDI Mikroorganismu grupas: - epifītie mikroorganismi (barojas ar organiskiem audu izdalījumiem), - alohtonie mikroorganismi (nokļuvuši nejauši - ar putekļiem, lietu, kukaiņiem u.c.), - augu parazīti, - augsnes mikroorganismi (nokļūst, piem., novāšanas laikā).

  6. Uzglabāšanas laikā graudi var saturēt: - saprofītiskos mikroorganismus, - fitopatogēnos mikroorganismus (galvenokārt sēnes), - cilvēkam patogēnos mikroorganismus. Patogēnus pārnes slimi dzīvnieki vai nēsātāji (pārnes Sibīrijas mēri, tularēmiju, brucelozi u.c.).

  7. Graudu sakaršana Graudiem elpojot, izdalās siltums. Ja siltums neizdalās vidē, sākas sakaršana. Sakaršanu veicina paaugstināts mitrums, temperatūra, gaisa pieplūde. Novākšanas laikā mitrums 7-30 %, ar nezāļu piemaisījumu – līdz 60 %. Sakarstot attīstās aerobie (pelējumsēnes, baktērijas), aerotolerantie (raugi), anaerobie un fakultatīvi anaerobie (pienskābes baktērijas) mikroorganismi. Kad CO2 >20 %, mikroorganismu augšana apstājas.

  8. Graudu sakaršanas posmi • Graudu masā temperatūra paaugstinās līdz 24-30 °C, palielinās baktēriju un sēņu daudzums. • 2. Temperatūra paaugstinās līdz 40 °C, samazinās epifītu daudzums, vairojas sēnes, Bacillus spp. Graudi nosvīst, salīp, kļūst tumšāki, rodas smaka. • 3. Temperatūra paaugstinās līdz 50 °C, samazinās mikroorganismu daudzums, savairojas termofilās baktērijas, Aspergillus spp. Sasmakuma, puvuma smaka, redzams melns vai zaļš pelējums. • 4. Temperatūra 70-75 °C, mikroorganismi iet bojā. Pēc tam graudi atdziest, bet ir zaudējuši vērtību.

  9. Mikroorganismu izraisītās graudu slimības • Melnie graudi (asku sēnes Claviceps purpurea). Alkaloīdi – ergotīns, ergotinīns. Melnie graudi

  10. Mikroorganismu izraisītās graudu slimības 2. Melnplauka (bazīdijsēnes Ustilago spp.) – cietā un putošā. 3. Fuzarioze (Fusarium spp.). Izraisa maizes reibuma kaiti. 4. Pelējumsēnes Cladosporium, Aspergillus, Penicillium, Stachybotrys spp. Toksīni – ohratoksīns A, aflatoksīns, stahibotriotoksīni.

  11. Miltu mikrobioloģiskās bojāšanās veidi • Pelēšana (ja relatīvais gaisa mitrums >80 %). • 2. Saskābšana (pienskābes baktērijas saraudzē ogļhidrātus). • 3. Sarūgtēšana (mikroorganismu enzīmi oksidē un daļēji hidrolizē taukus). • 4. Karšana (ja miltu mitrums >20 %, savairojas Bacillus subtilis un B. licheniformis, kas izraisa maizes staipīgumu).

  12. Ciete. Cietes un cukura sīrupi • Cietē ar mitrumu >20 % vairojas baktērijas – visbiežāk Bacillus spp., retāk sviestskābes baktērijas. • Sīrups – nelabvēlīga vide mikroorganismu attīstībai, bet mikroorganismi saglabājas. Aw 0.70-0.85. Bojā kserofilie raugi atkarībā no: • to sākotnējās koncentrācijas, • citu barības vielu pieejamības, • aw palielināšanās gradienta. • Mikroorganismi sāk vairoties pēc sīrupa atšķaidīšanas: • 1) osmofilie raugi saraudzē; • 2) heterofermentatīvās pienskābes baktērijas, • retāk mikrokoki un pediokoki, izdala skābes.

  13. Cukurs Mikroorganismu daudzums 0,15 % mitrumā – 50-200/g. Sastop: osmofilo raugu sporas; baktēriju (t.sk. termofilo) endosporas; Leuconostoc spp.; sēņu sporas. Var kontaminēties glabāšanas laikā.

  14. Dārzeņu slimības • Fitoftoroze, t.sk. kartupeļu lakstu puve (Phytophthora infestans). • 2. Kartupeļu kraupis (Streptomyces scabies). • 3. Melnkāja (Rhizoctonia spp.). • 4. Fuzarioze (Fusarium spp.). • 5. Fomoze (Phoma spp.). • 6. Gredzenveida puve (Clavibacter michiganense subsp. sepedonicum). • 7. Baltā puve (Sclerotinium sp.). • 8. Pelēkā puve (Botrytis cinerea). • 9. Melnā puve (Alternaria spp. u.c.). • 10. Bakteriozes – mīkstās puves.

  15. Mikotoksīni dārzeņos Patulīns (Penicillium, Aspergillus spp.). Bussohlamīnskābe (Byssochlamys fulva, B. nivea). Byssochlamys spp. veido karstumizturīgas askusporas.

  16. Augu eļļas Eļļas augu sēklas >14-16 % mitrumā var sapelēt. Eļļas glabāšanas laikā augstā temperatūrā tvertnes dibenā var savairoties anaerobie mikroorganismi: - lipolītiskie enzīmi sašķeļ taukus par glicerīnu un taukskābēm; - sviestskābes baktērijas izmanto glicerīnu.

  17. Kafija, kakao pupiņas, rieksti Bojā pelējumsēnes – Aspergillus, Penicillium, Mucor, Fusarium, Paecilomyces spp., Geotrichum candidum, raugi. Aflatoksīns B1 (Aspergillus flavus; 75-90 % riekstu paraugu; 25-175 g/kg) Ohratoksīns (Aspergillus ochraceus). zemesrieksts

  18. Garšvielas Var saturēt augsnes sēņu sporas un baktēriju endosporas: Bacillus un Clostridium spp., t.sk. C. botulinum, C. perfringens, Bacillus cereus. Līdz 109 kvv/ g. Dekontaminē ar etilēna oksīdu, gamma stariem (3-30 kGy). Dažiem garšaugiem antimikrobiāla iedarbība – ķiplokiem, sinepēm, kanēlim, krustnagliņām. Iespējams sinerģisms ar skābēm, NaCl un citiem produktu komponentiem. Sāls Var būt stipri inficēts, sevišķi ar halofilām baktērijām (sarkanas kolonijas), pat 105/g. Piesātinātā NaCl šķīdumā aw=0,75.

  19. Medus Medus satur baktericīdas vielas, tam augsts osmotiskais spiediens. Var saturēt osmofilosZygosaccharomyces spp., Bacillus, Micrococcus spp. Nenobriedušā vai atšķaidītā medū osmofilie raugi var izraisīt spirta rūgšanu.

  20. Sēklu dīgsti • Dīgšanas process – optimāli apstākļi baktēriju attīstībai. • Uz sēklām nedrīkst būt patogēni. • Rekomendācija – samazināt iespējamo patogēnu daudzumu uz sēklām par 5 log vienībām. Lai to panāktu, var izmantot apstrādi ar 0,02 M Ca hipohlorītu, kaut gan parasti pārtikas apstrādei dezinfektantus nelieto.

  21. MAIZES RAŽOŠANA Izmanto: Saccharomyces cerevisiae, pienskābes baktērijas (Lactobacillus spp.). Mikroorganismu izraisītie maizes bojāšanās veidi: 1) pelēšana(Penicillium, Aspergillus, Rhizopus, Mucor), ja gaisa mitrums >70 %; mīklai pievieno pelējumsēņu inhibitorus (0,2-0,3 % Ca propionātu, 0,1 % sorbīnskābi); 2) krīta slimība (Endomyces fibuliger, Monilia variabilis); 3) pigmentu traipi (Serratia marcescens, Oidium, Rhodotorula spp.); 4) maizes reibuma slimība (Fusarium spp. toksīni); 5) staipīgās maizes jeb kartupeļu slimība (Bacillus subtilis, B. licheniformis).

  22. RAUGA RAŽOŠANA Maizes, vīna raugi – Saccharomyces cerevisiae. Presētais raugs:  109 rauga šūnas/g, pienskābes baktērijas līdz 107/g, Leuconostoc spp. līdz 106/g, pūšanas baktērijas līdz 103/g, savvaļas raugi līdz 10 %. Leuconostoc mesenteroides izraisa melases saglumēšanu. L. agglutinans – izraisa rauga aglutināciju augšanas laikā. Escherichia coli, Pseudomonas spp. reducē nitrātus – samazina rauga iznākumu. Lopbarības raugs – Pichia jadinii (jeb Torulopsis utilis).

  23. Rauga biomasas ražošana

  24. Cukurbiešu slimības augšanas laikā: • serdes puve, melnā sausā puve jeb fomoze (Phoma betae), • 2) sarkanā puve jeb rizoktonioze (Rhizoctonia violacea), • 3) brūnā puve (Rhizoctonia aderholdi), • 4) vīte, fuzarioze (Fusarium, Verticillium spp.), • 5) kraupis (Streptomyces spp.). • Saprofītiskās pelējumsēnes šķīdina augu šūnapvalkus, patērē ogļhidrātus. • Slimības glabāšanas laikā: • pelēkā puve jeb botritioze (Botrytis cinerea), • 2) fuzarioze, • 3) fomoze, • 4) pelēšana (Rhizopus nigricans, Penicillium, Aspergillus, Mucor, Cladosporium spp.), • 5) mīkstā puve (baktērijas Lactobacillus, Leuconostoc, Erwinia, Bacillus, Proteus spp. u.c.). CUKURA RAŽOŠANA no cukurbietēm

  25. Leuconostoc spp. patērē saharozi, palielina viskozitāti (veido gļotas - saharozi polimerizē par dekstrīnu), palielina skābumu. Pūšanas baktērijas (Bacillus, Clostridium) sadala olbaltumvielas. Osmofilie raugi izraisa spirta rūgšanu. Sulas glabāšanai pievieno 2-2,5 % formalīna. Pēc tam to neitralizē. Cukurā pārbauda endosporas veidojošās baktērijas, skābes veidojošās baktērijas (Leuconostoc u.c. ģintis), osmofilos raugus, pelējumsēnes (Aspergillus, Penicillium, Rhizopus), anaerobās baktērijas.

  26. Analīžu objekti pārtikas rūpniecībā Gaiss Ūdens Aparatūra Rokas, apģērbs Produkti

  27. KONDITOREJAS RŪPNIECĪBA • Miltu izstrādājumos izmanto maizes raugu. • Kaitīgās mikrofloras galvenais avots – izejvielas. • Cukurs. Sevišķi svarīgi, lai mikroorganismi neveidotu H2S u.c. gāzes. • II. Piens, saldais krējums. Sevišķi bīstamas krēmu izgatavošanā: Staphylococcus aureus (enterotoksīns), Salmonella, Shigella, Brucella spp. • III. Iebiezināts piens ar cukuru. Konservē cukurs, paaugstināts sausnes saturs. Bīstamas pelējumsēnes (Catenularia fuliginea, Penicillium glaucum, Cladosporium herbarum), osmofilie raugi (saraudzē cukuru, sašķidrina pienu), mikrokoki (lipāzes sašķeļ taukus, piens kļūst rūgts).

  28. IV. Sviests. Kaitīgi: Pseudomonas fluorescens (virspuse dzeltē), citas proteolītiskās baktērijas (rodas zivju garša un smaka), raugi un Enterococcus faecalis (sarūgtē, sasmacina), pelējumsēnes (sarūgtē). V. Olas, melanža, olu pulveris. Pārbauda anaerobās un anaerobās mezofilās baktērijas, zarnu nūjiņas grupas baktērijas, salmonellas, Staphylococcus aureus, olu pulverī – arī pelējumsēnes.

  29. VI. Milti. VII. Augļu un ogu pusfabrikāti (sīrupi, biezeņi). Bīstami raugi, pelējumsēnes (patērē cukuru, izraisa spirta rūgšanu), pienskābes un etiķskābes baktērijas (izdala skābes). VIII. Cietes sīrups, medus. Bojā spirta rūgšanu izraisošie osmofilie raugi un skābšanu veicinošās pienskābes baktērijas. IX. Kakao pupiņas. Bīstamas pelējumsēnes (Aspergillus, Penicillium, Endomyces) un raugi (Candida u.c.).

  30. Gatavās produkcijas bojāšanās • Marmelāde, pastila. Osmofilie raugi izraisa plaisāšanu, pelējumsēnes – pelēšanu. Inhibē ar sorbīnskābes piedevu. • II. Karameles, konfektes, šokolāde. Osmofilie raugi un baktērijas var radīt gāzes (uzpūšanās). Pelējumsēnes izraisa pelēšanu. • III. Krēmi. Piemērota vide dažādiem mikroorganismiem – salmonellām (no ūdens putnu olām), Staphylococcus aureus, enterokokiem, zarnu nūjiņas grupas baktērijām. • Pārbauda mezofilās un osmofilās baktērijas, • zarnu nūjiņas grupas baktērijas.

  31. CIETES UN SĪRUPA RAŽOŠANA Izejvielas – kartupeļi, graudi (visbiežāk kukurūza). Izmantojamie mikroorganismi – amilāžu producenti: 1) Aspergillus spp., t.sk. A. oryzae, 2) Bacillus subtilis. Amilāzes hidrolizē cieti (rodas maltoze, nedaudz glikozes un dekstrīns).

  32. AUGU EĻĻAS RAŽOŠANA Mikroorganismi bojā izejvielas – rapša, saulgriežu, linu, kokvilnas, sojas sēklas vai augļus. Paaugstinātā mitrumā attīstās pelējumsēnes, tās dīgst 14-16 % mitrumā. Gatavo eļļu uzglabājot paaugstinātā temperatūrā, attīstās galvenokārt anaerobi mikroorganismi, kam ir lipolītiski enzīmi (rodas glicerīns un taukskābes). Eļļa sarūgtē, iegūst nepatīkamu smaku.

  33. DZĪVNIEKU VALSTS PRODUKTI Inficēšanās ceļi: endogēnais un eksogēnais. OLAS Čaumalā poras 20-30 m diametrā. Ārpusē kutikula. Iekšpusē divslāņaina membrāna. Inficēšanās ceļi: 1) ola veidojas slima putna organismā (primārā inficēšanās); 2) inficējas jau izdētas olas čaumala (sekundārā inficēšana). Olas čaumala var saturēt 107 baktērijas. Salmonelloze (Salmonella enteritidis). Salmonellas saglabā dzīvotspēju mīksti vārītās olās, omletē, pudiņos.

  34. GAĻA Pūšana – aerobos apstākļos, plus-grādos: - sākas no virsmas, pa saistaudiem virzās dziļāk, kā arī norisinās ap locītavām, kauliem un lieliem asinsvadiem; - izraisa Streptococcus pyogenes, Proteus vulgaris, Escherichia coli. - pēc 3-4 dienām sāk vairoties anaerobi (Clostridium perfringens, C. sporogenes, C. bifermentans, vēlāk C. putrificus, C. anaerobius). Pelēšana – slikti ventilējamās telpās (Oidium, Sporotrichum – balts, Penicillium – zilzaļš, Thamnidium, Cladosporidium – melns). Glabājot ledusskapī, attīstās psihrofilā mikroflora.

  35. Svaiga gaļa var saturēt: • līdz 100 000 aerobo mikroorganismu / cm2 virsmas; • līdz 100 000 baktēriju / g; • līdz 100 sporulējošo mikroorganismu /g; • <1 sporulējošo anaerobu / g; • nedrīkst saturēt patogēnus. • Mikrobioloģisko analīžu veidi: • bakterioskopija (mikroskopē gaļas nospiedumus uz • priekšmetstikliņa); • izsējumi uz barotnēm.

  36. Gaļu atdzesējot, baktēriju daudzums samazinās. Paliek sporu veidotāji un nedaudz enterokoku, mikrokoku, laktobaciļu. Kontaminējas ar psihrotrofiem, t.sk. psihrotrofām koliformām. Psihrotrofi: Pseudomonas – Acinetobacter – Moraxella grupa. Uz gaļas var būt koliformas, Escherichia coli, Enterococcus, Campylobacter spp., Staphylococcus aureus, Clostridium perfringens, Listeria monocytogenes, Salmonella spp. Salmonella, Campylobacter spp. biežāk putnu gaļā. Gatavos produktus, kas iepakoti O2-necaurlaidīgā iepakojumā un ko glabā +4 °C, bojā galvenokārt pienskābes baktērijas (heterofermentatīvās pienskābes baktērijas izdala gāzes) un raugi. Baktēriju produkti (piem., H 2O2) reaģē ar gaļas pigmentiem – rodas zaļa krāsa.

  37. Gaļā sastopamie enteropatogēni: Salmonella spp., Yersinia enterocolitica, Campylobacter jejuni, Escherichia coli, Clostridium perfringens, Staphylococcus aureus, Listeria monocytogenes. DESAS Vārītās desās pakāpeniski rodas anaerobi apstākļi. Pasterizācijā var saglabāties baktēriju endosporas (Bacillus, Clostridium). C. botulinum bīstams, ja glabā >10 °C. Endosporas iztur vārīšanu 6 h; 120 °C iet bojā 15 min. Neattīstās, ja pH <4,6 un NaCl >10 %. Botulīns – termolabila olbaltumviela, inaktivējas 10 min. vārot.

  38. Nevārītās desas • Īsa tehnoloģija. Aukstu gaļu (max +2°C) kopā ar speķi un garšvielām, sālījuma vielām (Na askorbāts, dekstroze un/vai ciete) un ieraugu sasmalcina, pievieno 2,5-3 % sāls (nitrīts vai NaCl+nitrāts). • Ieraugs: • homofermentatīvās pienskābes baktērijas (Lactobacillus, Pediococcus) un • nitrātreducējošās Staphylococcus, Micrococcus spp. • Var pievienot arī raugus un streptomicētes – uzlabo aromātu. • Nobriešana: apsarkšana, paskābināšanās, aromāta veidošanās. • Ungāru un itāļu salami desas pēc sapildīšanas iegremdē vannā ar netoksinogēnu Penicilliumcelmu sporām (piem., P. nalgiovense). • Desu bojāšanās: pārskābšana, enterobaktēriju izraisīta gāzu veidošanās; dekarboksilējot aminoskābes, veidojas biogēnie amīni – histamīns, tiramīns, putrescīns u.c.

  39. GAĻAS SĀLĪŠANA Procesi līdzīgi kā nevārītajās desās. Sālījumā var attīstīties sālsizturīgie mikroorganismi: Staphylococcus, Micrococcus, Lactobacillus, Enterococcus, Vibrio, atsevišķas raugu sugas. Uz virsmas var attīstīties pelējumsēnes un izdalīt mikotoksīnus. Dziļākajos slāņos (ap kauliem) var attīstīties psihrotrofas enterobaktērijas (Serratia, Enterobacter, Proteus, Citrobacter) un klostrīdijas. GAĻAS KONSERVI Uzpūšanos izraisa Bacillus spp.(B. subtilis, B. polymyxa), retāk Proteus spp. u.c.enterobaktērijas.

  40. Parazīti gaļā Protozoji: Giardia lamblia (Lamblia intestinalis), Entamoeba histolytica, Cryptosporidium spp., Sarcocystis spp. – sarkocistoze, Toxoplasma gondii – toksoplazmoze. fekālā kontaminācija gaļa

  41. Cryptosporidium parvum attīstības cikls Oocistas 4-6 m. Infekciozā deva 10-1000 šūnas.

  42. Toxoplasma gondii

  43. Parazīti gaļā Helminti: • a) nematodes: Trichinella spiralis – trihineloze, Ascaris lumbricoides; • b) cestodes: Taenia spp.

  44. Zivis Svaigu zivju mikroflora – uz virsmas, uz žaunām, gremošanas traktā. Pūšanas infekcijas avots – gremošanas trakta mikroorganismi. Pūšanas fāzes: 1) mikroorganismi attīstās uz ķermeņa virsmas; 2) uz virsmas parādās saredzamas kolonijas; 3) baktērijas izplatās uz dziļākiem audiem; 3) anaerobā pūšana. Zivju uzglabāšanas paņēmieni: - atdzesēšana un sasaldēšana; - sālīšana; - kūpināšana; - kaltēšana; - konservēšana u.c.

  45. Sālītu zivju mikroflora Mikroorganismi saglabā dzīvotspēju, bet nevairojas. Var savairoties halotoleranti un halofili organismi. Kontaminācijas avoti: ūdens, sāls, inventārs. Bojāšanās veidi: 1) pūšana; 2) ”apziepošanās” (izraisa mezofilā mikroflora); 3) pelēšana (pēc izņemšanas no sālījuma); 4) “fuksīns” (sarkani plankumi, ko izraisa Serratia solinaria).

  46. Kūpinātu zivju mikroflora Uz virsmas attīstās pelējumsēnes, mikrokoki un raugi, audos – Proteus u.c. Tipiski bojāšanās veidi: “apziepošanās”, pelēšana, skābšana; auksti kūpinātām zivīm – arī visas sālītu zivju kaites. Kūpināšanas veidi: - aukstā kūpināšana 30-35 °C, satur vismaz 6-8 % sāls, iznīcina <50 % mikroorganismu; - karstā kūpināšana 90-110 °C, satur līdz 3 % sāls, iznīcina 99 % mikroorganismu.

  47. Zivju konservu mikroflora Kārbas sterilizē 112-130 °C. Vārāmā sāls, cukurs, tauki paaugstina mikroorganismu termoizturību. Sastop Bacillus, Clostridium spp. endosporas. Bojāšanos visbiežāk izraisa sviestskābes baktērijas Clostridium putrificus, C. sporogenes. Sadala olbaltumvielas, izdalot gāzes. Bojāšanās veidi: - bioloģiskā bombāža – kārbas uzpūšas; - saskābšana (attīstās mikroorganismi, kas neizdala gāzi).

  48. Toksīni zivīs un gliemjos • Ciguatoksīns – toksisko planktona aļģu Gambierdiscus toxicus, Alexandrium, Gymnodinium un Pyrodinium spp.toksīns: • - akumulējas lielajās tropu plēsējzivīs, sevišķi aknās, zarnās un ikros, • termorezistents, • cilvēkam izraisa gastrointestinālus un neiroloģiskus simptomus. • Tetrodotoksīns – uzkrājas vairāku sugu zivīs Alteromonas, Shewanella spp. un citu baktēriju darbības rezultātā; piemīt neirotoksiska iedarbība.

  49. Toksīnu grupa Svarīgākie producenti Iedarbība Nosaukums Struktūra Saksitoksīni Tricikliskas molekulas Anabaena, Aphanizomenon, Cylindrospermopsis, Oscillatoria Neirotoksīni Anatoksīni Alkaloīdi Anabaena, Oscillatoria, Aphanizomenon Neirotoksīni Mikrocistīni Cikliski heptapeptīdi Microcystis Hepatotok-sīni Nodularīni Cikliski heptapeptīdi Lyngbia, Schizothrix, Oscillatoria Hepatotok-sīni Cilindrosper-mopsīni Cikliski alkaloīdi Cylindrospermopsis, Aphanizomenon, Umezakia Hepatotok-sīni Ciānbaktēriju sintezētie toksīni